Latvijas un Apvienotās Karalistes attiecības

Latvijas un Apvienotās Karalistes (AK) vēsturiski labo attiecību attīstība ir saistīta ar kopīgo mērķi par vienotas, ekonomiski un politiski stabilas Eiropas nākotni. Savstarpēju ieinteresētību attīstīt divpusējo sadarbību veicina abu valstu partnerība un kopīgās interese ES un NATO ietvaros. AK politiskais un praktiskais atbalsts Latvijas integrācijai ES ir ietekmējis attiecību izvēršanu tādās jomās kā valsts pārvaldes reforma, izglītības sistēmas attīstība, sabiedrības integrācija u.c. Saistībā ar Latvijas integrāciju NATO AK ir sniegusi nozīmīgu atbalstu realizētajos divpusējos un daudzpusējos projektos aizsardzības jomā. AK ir viena no nozīmīgākajiem Latvijas tirdzniecības partnerēm.

Kopš 2009. gada 4. novembra Latvijas vēstnieks AK ir Eduards Stiprais.

AK vēstnieks Latvijā no 2010.g. 11. maija ir Endrjū Sopers (Andrew Soper).

Latvijai ir četri goda konsuli AK: kopš 2002. gada marta goda konsuls Velsā ir Andris Tauriņš; kopš 2004. gada novembra goda konsuls Mančestrā ir Hovards Džeimss Pims (Howard James Pym); kopš 2007. gada oktobra goda konsuls Skotijā ir Džons Makgregors (John McGregor), savukārt 2010. gadā darbu uzsāka goda konsuls Ziemeļīrijā Viljams O’Hērs (William O’Hare).

Īpašs Latvijas un AK attiecībās ir bijis 2006. gads - Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga jūlijā apmeklēja AK vizītē valdības viesa statusā. Oktobrī pirmo reizi Latvijas valsts vēsturē valsts vizītē ieradās Viņas Majestāte Karaliene Elizabete II. novembrī NATO samita ietvaros Rīgā uzturējās AK premjerministrs Tonijs Blērs. 2008. gada 26.-28.oktobrī oficiālā vizītē AK apmeklēja ārlietu ministrs, savukārt 2011.gada 18.-21,janvārī Lielbritāniju apmeklēja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis lai piedalītos Apvienotās Karalistes valdības rīkotajā augsta līmeņa samitā par modernās Ziemeļeiropas ekonomikas izaicinājumiem.

 

• Diplomātisko attiecību vēsture
• Parlamentārā sadarbība
• Latvijas darbaspēks AK
• Sadarbība ekonomikā
• Sadarbība izglītības un kultūras jomā
• Nozīmīgākās vizītes
• Informācijas avoti

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Latvijas un Apvienotās Karalistes attiecības ir veidojušās vēl daudzus gadsimtus pirms Latvija kā suverēna valsts sāka pastāvēt, pirmie rakstos pieminētie kontakti starp abām zemēm pastāvējuši jau kopš 9. gadsimta. Droši var teikt, ka tirdznieciskie kontakti un atsevišķu personu ceļojumi starp Angliju un Latviju pastāvējuši visos laikos. Cieši sakari ar Angliju izveidojās Kurzemes hercogistei 17.gadsimtā, kad uzplauka ne tikai tirdzniecība, bet arī politiskie sakari. Hercoga Jēkaba laikā Londonā un Ņūkastlā darbojās Kurzemes hercogistes diplomātiskie un konsulārie pārstāvji. Balstoties uz līgumu ar Čārlzu II, Hercogs Jēkabs arī ieguva tiesības uz Tobāgo salu. Tirdznieciskie sakari turpinājās arī vēlākos gadsimtos un bija īpaši nozīmīgi kuģu būvniecībā.

Apvienotā Karaliste bija pirmā valsts, kas Latvijas neatkarību de facto atzina 1918. gada 11. novembrī, nedēļu pirms Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas. AK bruņoto spēku līdzdalība Latvijas atbrīvošanas cīņās 1919. gadā prasīja arī daudzu britu karavīru dzīvības. Latvijas sabiedrībā tas radīja labvēlīgu attieksmi pret Lielbritāniju kā Latvijai draudzīgu valsti. 1919. gada pavasarī Latvijas teritorijas lielāko daļu bija okupējuši lielinieki. Tvaikonis "Saratov", kas bija noenkurojies Baltijas jūrā pie Liepājas un atradās britu kuģu apsardzībā, uz laiku kļuva par Latvijas Pagaidu valdības un tās vadītāja Kārļa Ulmaņa patvērumu un darbības vietu.

1921. gada 26. janvārī AK atzina Latvijas neatkarību de iure.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā sūtnis Kārlis Zariņš, pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības piešķirtajām ārkārtējām pilnvarām, nodrošināja Latvijas interešu pārstāvniecību Rietumeiropā. Pateicoties K. Zariņa un citu diplomātu patriotismam un aktīvajam darbam, visus okupācijas gadus sūtniecība Londonā turpināja savu darbu. Tādejādi tika nodrošināta Latvijas Republikas de iure kontinuitāte. Apvienotā Karalistes bija viena no tām valstīm, kas neatzina Latvijas okupāciju un inkorporāciju PSRS.

1991. gada 27. augustā AK kopā ar pārējām Eiropas Kopienas dalībvalstīm atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Jau 1991. gada 8. oktobrī Rīgā darbu sāka AK vēstnieks Ričards Samjuels. Laikā, kad notika Latvijas neatkarības atjaunošana, Latvijas pārstāvniecību Londonā vadīja sūtņa Kārļa Zariņa meita Marie-Anna Zariņa. Pirmais atjaunotās Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Apvienotajā Karalistē bija Jānis Lūsis.

 

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Starp abu valstu parlamentiem izveidojusies laba sadarbība jau vairākus parlamenta sasaukums pēc kārtas. Šobrīd Lielbritānijas parlamentā darbojas visu partiju grupas sadarbībai ar Latviju Kristofera Pinčera (Christopher Pincher MP for Tamworth, Conservative Party) vadībā, kas izveidota pēc parlamenta vēlēšanām 2010. gadā. Arī 11. Saeimā izveidota Latvijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes sadarbības grupa, kuras priekšsēdētājs ir Valdis Liepiņš (Zatlera Reformu partija). Sadarbības grupu galvenais uzdevums ir Lielbritānijas un Latvijas divpusējo attiecību veicināšana. Sadarbības ietvaros plānotas, gan parlamentāriešu apmaiņas vizītes, gan pasākumi ekonomisko sakaru veicināšanai, gan sadarbība citās savstarpēji interesējošās jomās.

 

 

LATVIJAS DARBASPĒKS APVIENOTAJĀ KARALISTĒ

AK atvēra savu darba tirgu jauno dalībvalstu pilsoņiem 2004. gada 1. maijā, un tika izveidota speciāla darbinieku reģistrācijas shēma. Saskaņā ar AK robežu aģentūras datiem laika posmā no 2004. gada 1. maija līdz 2011.gada 30.aprīlim, kad reģistrācijas shēmas darbība tika izbeigta, tajā bija reģistrējušies 67 000 nodarbinātie no Latvijas. Faktiskais skaits varētu būt lielāks, jo ne visi iebraukušie reģistrējas. 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Ārējā tirdzniecība

AK un Latvijas ekonomiskās attiecības var raksturot kā stabilas un abpusēji veiksmīgas. AK ir viena no nozīmīgākajām Latvijas ārējās tirdzniecības partnerēm.

Latvijas ārējās tirdzniecības bilance ar AK tradicionāli ir pozitīva. Nozīmīgu vietu Latvijas eksportā uz AK ieņem koksne un tās izstrādājumi (2011. gadā – nedaudz pāri par 70%). Latvija uz AK eksportē arī metālus un dažādas rūpniecības preces. No AK Latvija importē galvenokārt metālus un to izstrādājumus, mašīnas un mehānismus, elektriskās iekārtas un tekstilizstrādājumus.

 

Tirdzniecība (avots: LR Centrālās statistikas pārvalde)

2011.gadā

 

·      Eksports:

1.    Lietuva – 1 364 526 852 EUR jeb 17,16% no kopējā Latvijas eksporta

2.    Igaunija – 1 046 847 395 EUR jeb 13,17%

3.    Krievija – 906 170 810 EUR jeb 10,95%

4.    Vācija – 645 164 193 EUR jeb 8,11%

5.    Zviedrija – 478 804 625 EUR jeb 6,02%

...

9.    Lielbritānija – 239 217 969 jeb 3,01%

   

·      Imports:

1.    Lietuva – 1 779 345 484 EUR jeb 18,31% no kopējā importa Latvijā

2.    Vācija – 1 123 031 994  EUR jeb 11,56%

3.    Krievija – 938 361 536 EUR jeb 9,66%

4.    Polija – 725 300 764 EUR jeb 7,46%

5.    Igaunija – 658 373 371 EUR jeb 6,78%

...

15. Lielbritānija – 163 044 359 EUR jeb 11,68%

 

Galvenās eksporta preces uz Lielbritāniju sadalījumā pa preču veidiem 2011.gadā, EUR

Preču veids	EUR	Īpatsvars no kopējā eksporta
Kopā	239 217 969	100 %
Koksne un tās izstrādājumi Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli – 69,58%	166 981 826	70,10%
Metāli un to izstrādājumi Citādi dzelzs un neleģētā tērauda stieņi – 33,42% Ferosakausējumi – 29,49%	13 726 600	5,76%
Dažādas rūpniecības preces Mēbeles un to daļas – 84,02%	8 843 566	3,71%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi Svīteri, puloveri, jakas, vestes un tamlīdzīgi izstrādājumi – 33,98% Sieviešu vai meiteņu kostīmi, ansambļi, žaketes, bleizeri, kleitas, svārki, bikšusvārki, garās bikses, kombinezoni, bikses – 17,27%	8 320 065	3,49%
Transporta līdzekļi Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem – 87,53%	6 327 652	2,66%
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija	5 517 285	2,32%
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas	4 792 261	2,01%
Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli un metāli, kas plakēti ar dārgmetālu un to izstrādājumi	4 251 379	1,78%
Minerālie produkti	4 017 495	1,69%
Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi	3 876 496	1,63%
Pārtikas rūpniecības produkti	3 804 429	1,60%
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons	2 743 620	1,15%
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi	1 456 722	0,61%
Dzīvnieki un lopkopības produkcija	1 456 446	0,61%
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti	1 055 823	0,44%
Augu valsts produkti	1 030 235	0,43%

Galvenās importa preces no Lielbritānijas sadalījumā pa preču veidiem 2011.gadā, EUR

Preču veids	EUR	Īpatsvars no kopējā importa
Kopā	163 044 359	100%
Metāli un to izstrādājumi Dzelzs vai neleģētā tērauda pusfabrikāti – 77,59%	43 207 929	26,50%
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas Telefonu aparāti – 9,05%	32 019 090	19,64%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi Valkātas drēbes un lietoti tekstilizstrādājumi – 50,76%	19 016 158	11,66%
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija Insekticīdi, rodenticīdi, fungicīdi, herbicīdi, pretdīgšanas līdzekļi un augšanas regulatori, dezinficējošie līdzekļi un tamlīdzīgi produkti – 22,83%	15 226 634	9,34%
Transporta līdzekļi Automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi, kas paredzēti galvenokārt cilvēku pārvadāšanai – 53,54% Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem – 19,56%	13 901 614	8,53%
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi	7 915 736	4,85%
Pārtikas rūpniecības produkti	6 739 502	4,13%
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti	6 008 156	3,68%
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons	5 192 532	3,18%
Dzīvnieki un lopkopības produkcija	4 838 463	2,97%
Minerālie produkti	2 399 390	1,47%
Dažādas rūpniecības preces	2 012 953	1,23%
Augu valsts produkti	1412 146	0,87%
Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti	916 841	0,56%
Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi	904 497	0,55%
Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām	669 948	0,41%
Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli un metāli, kas plakēti ar dārgmetālu un to izstrādājumi	226 672	0,14%
Koksne un tās izstrādājumi	191 844	0,12%
Tauki un eļļa	166 901	0,10%
Ieroči un munīcija	76 665	0,05%

Latvijas un Lielbritānijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2004. līdz 2011.gadam, EUR

Gads	Eksports	Imports
2004	401 525 324	113 241 906
2005	397 190 196	114 580 132
2006	352 497 937	159 800 936
2007	375 574 161	162 033 932
2008	222 359 325	139 887 809
2009	153 774 542	70 296 204
2010	222 174 340	111 211 460
2011	239 217 969	163 044 359

 

Investīcijas (avots: Latvijas Banka, Lursoft)  

2011.gada III ceturksnī Lielbritānijas tiešo investīciju atlikumi Latvijā sasniedza 183,1 MLVL, savukārt Latvijas tiešo investīciju atlikumi Lielbritānijā sasniedza 3,2 MLVL.

Lielbritānijas investīcijas galvenokārt veiktas operācijās ar nekustamo īpašumu – 72,1 MLVL (39,4%), vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā – 62,6 MLVL (34,2%), finanšu starpniecībā – 15,9 MLVL (8,7%), kā arī apstrādes rūpniecībā – 14,4 MLVL (7,9%), savukārt Latvijas investīcijas galvenokārt veiktas finanšu starpniecībā – 1,8 MLVL (56,25%), apstrādes rūpniecībā – 0,7 MLVL (21,9%) un operācijās ar nekustamo īpašumu – 0,5 MLVL (15,6%).

Līdz 2012.gada 23.februārim Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 828 Lielbritānijas – Latvijas kopuzņēmumi (10.vieta). Lielbritānijas investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos bija 171,27 MLVL.

 

Lielbritānijas lielākie investori Latvijā:

1. European Bank for Reconstruction and Development, investīcijas 51,44 MLVL (19,67% AS „Parex Banka” akciju, nodarbojas ar monetāro starpniecību)
2. New Europe Real Estate Ltd, investīcijas 17,48 MLVL:

17,48 MLVL jeb 100% SIA „Mežaparks SPV” kapitāla daļu (nodarbojas ar būvniecības projektu izstrādāšanu);

5,72 MLVL jeb 100% SIA „Ezerparks” kapitāla daļu (nodarbojas ar būvniecības projektu izstrādāšanu);

3,31 MLVL jeb 100% SIA „Infra Stroj” kapitāla daļu (nodarbojas ar būvniecības projektu izstrādāšanu); 

2,66 MLVL jeb 100% SIA „Business real estate I & B” kapitāla daļu (sniedz nekustamā īpašuma aģentūru pakalpojumus)

2,64 MLVL jeb 100% SIA „Nere E” kapitāla daļu (nodarbojas ar personīgā nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas pakalpojumiem)

2,12 MLVL jeb 100% SIA „Jumdaris Nami” kapitāla daļu (nodarbojas ar personīgā nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas pakalpojumiem);

1,76 MLVL jeb 100% SIA „Usmas Aleja” kapitāla daļu (nodarbojas ar personīgā nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas pakalpojumiem);

1,16 MLVL jeb 100% SIA „Divupe” kapitāla daļu (nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanas un ekspluatācijas pakalpojumiem);

0,15 MLVL jeb 100% SIA „Mežaparks Infrastruktūra” kapitāla daļu (nodarbojas ar personīgā nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas pakalpojumiem);

0,11 MLVL jeb 100% SIA „Nere W” kapitāla daļu (nodarbojas ar būvniecības projektu izstrādāšanu).

3. Corpora Winery and Trading U.K. Limited, investīcijas 7,95 MLVL (100 SIA „Proexpo” kapitāla daļu, nodarbojas ar pārtikas un alkohola vairumtirdzniecību);
4. BSW Timber Limited, investīcijas 6,83MLVL (100% SIA „BSW Latvia” kapitāla daļu, nodarbojas ar zāģēšanu, ēvelēšanu un impregnēšanu);
5. Wellcome Limited, investīcijas 4,21 MLVL (100% SIA „GlaxoSmithKline Latvia” kapitāla daļu, nodarbojas ar farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecību)

 

 

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN KULTŪRAS JOMĀ

1995. gadā tika noslēgts starpvalstu līgums par sadarbību izglītībā, zinātnē un kultūrā. Dažādas Latvijas un AK izglītības un zinātnes iestādes papildus ir noslēgušas līgumus un vienošanās par sadarbību. Kā būtiskākie jāmin: Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un Londonas Karaliskās biedrības Sadarbības memorands, LZA un Britu Akadēmijas Sadarbības memorands, kā arī LV IZM un Britu Padomes Vienošanās par angļu valodas skolotāju tālākizglītības programmas īstenošanu Latvijā. Sadarbība ir izvērsta arī ar dažādām AK universitātēm gan ES izglītības programmu ietvaros, gan divpusējos projektos. Kopš 1992. gada Latvijā aktīvi darbojas Britu Padome.

 

 

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

Latvijas amatpersonu vizītes AK
2011.gada 19.-20.janvāris	Ministru prezidenta Valda Dombrovska dalība Apvienotās Karalistes un NB valstu premjerministru „ideju samitā” Londonā par sabiedrības kopējās labklājības uzlabošanu
2008. gada 26.-28. oktobris	ārlietu ministrs Māris Riekstiņš
2006. gada 09.-13. jūlijs	Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga
2004. gada 8. - 9. decembris	Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga
2004. gada 11.- 13. maijs	Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga
2003. gada 4. - 6. novembris	Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers (LAA pārstāvniecības un Latvijas Tūrisma biroja atklāšana Londonā)
2003. gada 22. jūlijs	ārlietu ministre Sandra Kalniete
2003. gada 31. marts - 1. aprīlis	Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre
2002. gada 12. - 14. marts	Ministru prezidents Andris Bērziņš
2002. gada 20. - 23. janvāris	ārlietu ministra Induļa Bērziņa dalība Wilton Park konferencē, kā arī tikšanās ar Eiropas lietu ministru P.Heinu
2000. gada 25. oktobris -1. novembris	Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga
2000. gada 24. - 25. janvāris	ārlietu ministrs Indulis Bērziņš
1999. gada 4. - 5. jūnijs	Ministru prezidents Vilis Krištopāns
1997. gada novembris	ārlietu ministrs Valdis Birkavs
1997. gada 13. - 15. aprīlis	Ministru prezidents Andris Šķēle
1996. gada 15. novembris	Valsts prezidents Guntis Ulmanis
1994. gada 8. maijs	ārlietu ministrs Valdis Birkavs
1994. gada 12. - 13. aprīlis	Valsts prezidents Guntis Ulmanis
1994. gada 4. - 9. februāris	Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs
1991. gada janvāris	ārlietu ministrs Jānis Jurkāns

 

AK amatpersonu vizītes Latvijā
2012. gada 7.-8. marts	Eiropas lietu valsts ministrs Deivids Lidingtons (David Lidington)
2006. gada 28.-29. novembris	premjerministrs Tonijs Blērs, dalība NATO samitā
2006. gada 28.-29. novembris	Aizsardzības ministrs Dezs Brauns (Des Browne), dalība NATO samitā
2006. gada 26.-27. oktobris	Velsas Pirmais ministrs Rodri Morgans (Rhodri Morgan)
2006. gada 18.-19. oktobris	Viņas Majestāte Karaliene Elizabete II
2006. gada 18.-19. oktobris	ārlietu ministre Mārgarita Beketa (Margaret Beckett)
2005. gada 12. jūlijs	valsts ministrs Eiropas jautājumos Duglass Aleksanders (Douglas Aleksander)
2005. gada 7. jūnijs	transporta valsts ministrs Stefans Leidimens (Stephen Ladyman)
2005. gada 14. janvārī	Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Aivors Kaplins (Ivor Caplin)
2004. gada 22.-25. septembris	parlamenta Mākslas un kultūras mantojuma grupa
2004. gada 1. jūnijs	Londonas lordmērs Aldermans Roberts Finčs (Alderman Robert Finch)
2003. gada 14.-15. oktobris	AK-LV parlamentārās sadarbības grupas vadītājs Džons Vilkinsons (John Wilkinson)
2003. gada 3. - 5. septembris	Velsas Pirmais ministrs Rodri Morgans (Rhodri Morgan)
2003. gada 18. - 20. maijs	lordkanclers lords Ervins (Lord Irvine of Lairg), Lordu palātas spīkers
2003. gada 3. aprīlis	Eiropas lietu valsts ministrs Deniss Makšeins (Dennis MacShane)
2003. gada 2. aprīlis	valsts ministre mākslas jautājumos baronese Blekstouna (Baroness Blackstone)
2002. gada 26. februāris	aizsardzības ministrs Džefrijs Hūns (Geoffrey Hoon)
2001. gada 8. - 9. novembris	Velsas princis Čārlzs
2000. gada 3. - 5. oktobris	parlamenta Pārstāvju palātas spīkere Betija Būtroida (Betty Boothroyd)
1998. gada 1. - 2. jūnijs	Jorkas hercogs Endrjū (Duke of York Andrew)
1998. gada 22. - 23. janvāris	premjerministra vietnieks Džons Preskots (John Prescott); piedalīšanās BJVP samitā Rīgā
1995. gada 17. novembris	Velsas princis Čārlzs (Prince of Wales Charles)
1994. gada 16. februāris	ārlietu ministrs Duglass Herds (Douglas Herd)
1993. gada 20. - 21. maijs	Kentas hercogs (Duke of Kent)

 

 

INFORMĀCIJAS AVOTI

Noslēgtie līgumi

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem ar AK

Saites

Latvijas vēstniecība Londonā http://www.am.gov.lv/lv/london/

Lielbritānijas vēstniecība Latvijā http://ukinlatvia.fco.gov.uk/en

AK Ārlietu ministrija http://www.fco.gov.uk/

---

 [1] Latvijas Bankas statistika

NB! Latvijas Bankas apkopotajā statistikā Latvijas investīcijas ārvalstīs tiek uzrādītas, ja atlikumi viena perioda beigās pārsniedz 0.1 MLVL, savukārt ārvalstu investīcijas  Latvijā tiek uzrādītas, ja to atlikumi viena perioda beigās pārsniedz 1 MLVL.

 [2] Lursoft apkopotie LR Uzņēmumu reģistra dati