Latvijas un Luksemburgas attiecības
Latvijas un Luksemburgas sadarbības virzību nosaka abu valstu dalība ES un NATO. Latvijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes divpusējās attiecības intensificējās līdz ar vairāku augsta līmeņa amatpersonu vizīšu apmaiņu 1999. un 2000. gadā, kā arī Latvijas Valsts prezidentes valsts vizīti Luksemburgā 2006. gada nogalē.
Latvijas un Luksemburgas sadarbība notiek arī Baltijas un Beniluksa valstu (3+3) sadarbības formāta ietvaros, īpaši ārlietu ministru konsultāciju veidā. Kopš pirmās, toreizējā ārlietu ministra Arta Pabrika ierosinātās 3+3 tikšanās 2007. gadā, notikušas vēl trīs tikšanās: Igaunijā, Luksemburgā un Lietuvā. Šāds sadarbības formāts ir izrādījies ļoti veiksmīgs un ir plānots to turpināt.
- Diplomātisko attiecību vēsture
- Ekonomiskā sadarbība
- Sadarbība tieslietās
- Sadarbība reģionālās attīstības un pašvaldību jomā
- Sadarbība satiksmes, telekomunikāciju un sakaru jomā
- Sadarbība kultūrā, izglītībā un zinātnē
- Nozīmīgākās vizītes
| DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE |
Latvijas valsti Luksemburga atzina 1922. gada 14. oktobrī. Luksemburga oficiāli neatzina Baltijas valstu aneksiju PSRS 1940. - 1991. gadā ne de iure, ne de facto. Abu valstu diplomātiskās attiecības atjaunotas 1992. gada 29. janvārī. Līdz 2008. gadam Luksemburgas intereses Latvijā pārstāvēja Nīderlandes vēstniecība Latvijā. Pirmais nerezidējošais Luksemburgas vēstnieks Latvijā (ar Rezidenci Varšavā) Ronalds Dofings (Ronald Dofing) tika akreditēts 2008. gada 6. maijā. Kopš 2011. gada 16. augusta Luksemburgas Lielhercogistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā (ar rezidenci Varšavā) ir Konrāds Bruhs (Conrad Bruch).
Latvijas nerezidējošie vēstnieki Luksemburgā, ar rezidenci Briselē:
- Lelde Līce-Līcīte (Kopš 2011.gada 25.oktobra, akreditēta 2012.gada 15.maijā);
- Raimonds Jansons (2006. gada 12. oktobris - 2011.gada 1.augusts);
- Aivars Groza (2001. gada 30. maijs – 2005. gada 13. oktobris);
- Imants Lieģis (1997. gada 22. aprīlis – 2000. gada 2. janvāris);
- Juris Kanels (1993. gada 24. augusts – 1997. gada 22. aprīlis).
- Kopš 2004. gada 10. novembra Latvijai ir goda konsuls Luksemburgā - Anrī Dīderihs (Henri Diderich).
| EKONOMISKĀ SADARBĪBA |
Latvijai, kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti 2004. gada 1. maijā, Latvijas un Luksemburgas ekonomiskās un tirdzniecības attiecības regulē ES iekšējā likumdošana un kopējā tirgus principi.
2011.gadā Latvijas un Luksemburgas preču tirdzniecības apgrozījums sasniedza 10,69 MEUR (60.vieta). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo laika periodu preču tirdzniecības apgrozījums ir samazinājies par 20,96% jeb 2,83 MEUR (t.sk. eksports ir samazinājies par 36,72% jeb 0,87 MEUR, savukārt imports – par 17,63% jeb 1,97 MEUR). 2011.gadā Latvijai ir negatīva preču tirdzniecības bilance ar Luksemburgu 7,71 MEUR apmērā.
Galvenā Latvijas eksporta prece ir automobiļi (Porche un BMW), kas tiek reeksportēti. Latvijas galvenās eksporta preču grupas ir transporta līdzekļi (32,95%), metāli un to izstrādājumi (27,89%), plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi (24,67%). Galvenās importa preču grupas ir metāli un to izstrādājumi (56,65%), mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (17,94%), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija (15,88%).
2011.gadā Latvijas un Luksemburgas pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums sasniedz 9,66 MEUR (eksports – 6,31 MEUR, imports – 3,35 MEUR). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo laika periodu pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ir samazinājies par 53,13% jeb 10,94 MEUR (t.sk. eksports ir samazinājies par 63,41% jeb 10,93 MEUR, savukārt imports – par 0,36% jeb 0,01 MEUR). Latvijai ir pozitīva pakalpojumu tirdzniecības bilance ar Luksemburgu 2,96 MEUR apmērā.
2011.gadā Latvija uz Luksemburgu eksportēja pārvadājumu pakalpojumus (0,48 MEUR), pakalpojumus, kas saistīti ar braucieniem (1,44 MEUR) un citus pakalpojumus (4,40 MEUR). Latvija importēja pārvadājumu pakalpojumus (0,41 MEUR), pakalpojumus, kas saistīti ar braucieniem (0,61 MEUR) un citus pakalpojumus (2,23 MEUR).
Tūrisms
Sadarbība starp Latvijas un Luksemburgas nacionālajām tūrisma administrācijām līdz šim nav notikusi.
Saskaņā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras (turpmāk – TAVA) izstrādāto Latvijas tūrisma mārketinga stratēģiju 2010.-2015.gadam, Luksemburga ir atzīta par sekundāru ārvalstu tūrisma mērķa tirgu, kurā tiek veiktas selektīvas mārketinga aktivitātes, pamatojoties uz detalizētu kritēriju izvērtējumu un atkarībā no finanšu resursu pieejamības.
Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā nav datu par Luksemburgu pēc robežšķērsojumu apsekojuma.
Tirdzniecība (avots: Centrālās statistikas pārvalde)
2011.gadā
· Eksports:
1. Lietuva – 1 364 526 852 EUR jeb 17,16% no kopējā Latvijas eksporta
2. Igaunija – 1 046 847 395 EUR jeb 13,17%
3. Krievija – 906 170 810 EUR jeb 10,95%
4. Vācija – 645 164 193 EUR jeb 8,11%
5. Zviedrija – 478 804 625 EUR jeb 6,02%
...
86. Luksemburga – 1 492 152 EUR jeb 0,02%
· Imports:
1. Lietuva – 1 779 345 484 EUR jeb 18,31% no kopējā importa Latvijā
2. Vācija – 1 123 031 994 EUR jeb 11,56%
3. Krievija – 938 361 536 EUR jeb 9,66%
4. Polija – 725 300 764 EUR jeb 7,46%
5. Igaunija – 658 373 371 EUR jeb 6,78%
...
41. Luksemburga – 9 199 654 EUR jeb 0,09%
Galvenās eksporta preces uz Luksemburgu sadalījumā pa preču veidiem 2011.gadā, EUR
Preču veids |
EUR |
Īpatsvars no kopējā eksporta |
|
Kopā |
1 492 152 |
100% |
|
Transporta līdzekļi Automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi – 100% |
465 324 |
32,95% |
|
Metāli un to izstrādājumi Poliacetāli, citādi poliēteri un epoksīdsveķi pirmformās; polikarbonāti, alkīdsveķi, polialilesteri un citādi poliesteri pirmformās – 97,70% |
393 857 |
27,89% |
|
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi Metālkonstrukcijas un to daļas – 97,63% |
348 413 |
24,67% |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas |
106 205 |
7,52% |
|
Koksne un tās izstrādājumi |
40 584 |
2,87% |
|
Minerālie produkti |
34 922 |
2,47% |
|
Dažādas rūpniecības preces |
13 120 |
0,93% |
|
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi |
5 112 |
0,36% |
|
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti |
3 968 |
0,28% |
|
Pārtikas rūpniecības produkti |
309 |
0,02% |
|
Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti |
150 |
0,01% |
|
Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi |
121 |
0,01% |
|
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons |
117 |
0,01% |
|
Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām |
44 |
0,003% |
Galvenās importa preces no Luksemburgas sadalījumā pa preču veidiem 2011.gadā, EUR
Preču veids |
EUR |
Īpatsvars no kopējā importa |
|
Kopā |
9 199 654 |
100% |
|
Metāli un to izstrādājumi Plakani dzelzs un neleģētā tērauda velmējumi – 60,35% Dzelzs un neleģētā tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili – 15,83% |
5 211 953 |
56,65% |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas Radiofonijas vai televīzijas raidaparatūra – 75,87% |
1 650 585 |
17,94% |
|
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija Imūnserumi un citādas asins frakcijas – 47,43% Medikamenti – 41,95% |
1 460 988 |
15,88% |
|
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi Jaunas gumijas pneimatiskās riepas – 96,92% |
558 970 |
6,08% |
|
Transporta līdzekļi |
153 374 |
1,67% |
|
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi |
133 118 |
1,45% |
|
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons |
19 766 |
0,21% |
|
Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi |
6 951 |
0,08% |
|
Dažādas rūpniecības preces |
1 806 |
0,02% |
|
Minerālie produkti |
1 482 |
0,02% |
|
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti |
452 |
0,00% |
|
Augu valsts produkti |
96 |
0,001% |
|
Koksne un tās izstrādājumi |
92 |
0,001% |
|
Tauki un eļļa |
21 |
0,0002% |
Latvijas un Luksemburgas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2004. līdz 2011.gada 3.ceturksnim, EUR
|
Gads |
Eksports |
Imports |
|
2004 |
107 328 |
3 704 770 |
|
2005 |
359 808 |
4 426 249 |
|
2006 |
342 281 |
15 518 855 |
|
2007 |
2 157 402 |
17 254 817 |
|
2008 |
2 161 809 |
13 093 965 |
|
2009 |
2 232 829 |
7 258 846 |
|
2010 |
2 358 196 |
11 168 307 |
|
2011 |
1 492 152 |
9 199 654 |
Investīcijas (avots: Latvijas Banka un Lursoft)
2011.gada IV ceturksnī Luksemburgas tiešo investīciju atlikumi Latvijā sasniedza 212,7 MEUR. 78,80% jeb 166,0 MEUR investīciju veiktas operācijās ar nekustamo īpašumu, 8,00% jeb 17,0 MEUR investīciju veiktas finanšu starpniecībā, savukārt 4,3% jeb 9,3 MEUR lauksaimniecībā.
Latvijas tiešo investīciju atlikumi Luksemburgā šajā laika periodā sasniedza 1,3 MEUR (visas investīcijas nonākušas finanšu starpniecības sektorā). (Latvijas Bankas dati)
2012.gada 7.maijā Uzņēmumu reģistrā reģistrētās Luksemburgas investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sasniedza 58,90 MLVL (16.vieta) un bija reģistrēti 79 Luksemburgas – Latvijas kopuzņēmumi. (Lursoft datu bāze).
Lielākie investori
1. Contaq Latvian Cable Holding I S.a.r.l. (investīcijas 31,26 MLVL apmērā; 100% SIA „Contaq Latvian Participation” kapitāla daļu – holdingkompāniju darbība);
2. Rpax One S.A. (investīcijas 14,22 MLVL apmērā; 70% SIA „Baltcom TV” kapitāla daļu – kabeļu telekomunikācijas pakalpojumi);
3. First Baltic Property S.A. (investīcijas 3,46 MLVL apmērā; 100% SIA „First Baltic Property Riga” kapitāla daļu – pašam piederoša vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanas un ekspluatācijas pakalpojumi);
4. Clear Energy Holdings S.A. (investīcijas 2,50 MLVL apmērā; 100% SIA „New Fuels” kapitāla daļu – koka izstrādājumu ražošana; korķa, salmu un pīto izstrādājumu ražošana);
5. Project Spriing S.A. (investīcijas 1,76 MLVL apmērā; 100% SIA „Dzintaru 36” kapitāla daļu – darbības nozare nav norādīta);
6. ING Luxembourg SA Banka (investīcijas 1,37 MLVL apmērā; 48,99% SIA „Ban Holdings” kapitāla daļu – holdingkompāniju pakalpojumi);
7. Amber Trust II S.C.A. (investīcijas 1,21 MLVL apmērā; 17,67% AS „Elko Grupa” kapitāla daļu – datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras vairumtirdzniecība).
Sadarbība finanšu jomā
Kopš 2007. gada 1. janvāra tiek piemērota 2004. gada 14. jūnijā parakstītā Latvijas Republikas valdības un Luksemburgas Lielhercogistes valdības konvencija "Par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu".
| SADARBĪBA TIESLIETĀS |
SADARBĪBA REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS UN PAŠVALDĪBU JOMĀ
Latvija un Luksemburga sadarbojas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu jomā INTERREG IIIC programmas ietvaros, kuras mērķis ir sadarbības veicināšana Eiropas valstu starpā - teritorijas harmoniskas un līdzsvarotas attīstības veicināšana, kas ietver reģionālo, ekonomisko un sociālo mijiedarbību. Pašlaik minētās programmas ietvaros tiek realizēts projekts "R.E.N.E - Rural Extension Network Europe", kurā piedalās partneri no Latvijas un Luksemburgas.
| SADARBĪBA SATIKSMES, TELEKOMUNIKĀCIJU UN SAKARU JOMĀ |
Sakaru joma:
Abu valstu sadarbība notiek Starptautiskās Telekomunikāciju Savienības (ITU), kā arī Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konferences darba grupu un pasākumu ietvaros.
Autosatiksmes joma:
Kopš Latvijas iestāšanās ES starptautisko kravu un pasažieru pārvadājumu veikšanas nosacījumus ar autotransportu starp Latviju un Luksemburgu reglamentē atbilstošas ES direktīvas un regulas, bet jautājumos, kurus nereglamentē ES likumdošana, paliek spēkā 1992. gada 11. jūnijā Atēnās parakstītais sešpusējais Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas, Lietuvas Republikas, Beļģijas Karalistes, Nīderlandes Karalistes un Luksemburgas Lielhercogistes līgums par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu.
| SADARBĪBA KULTŪRĀ, IZGLĪTĪBĀ UN ZINĀTNĒ |
Izglītība un zinātne:
Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija ar Luksemburgu sadarbojas Eiropas Padomes un UNESCO ietvaros.
Latvijas Universitāte sadarbojas CAMPUS EUROPAE ietvaros ar Luksemburgas Universitāti. 2011./ 2012. akadēmiskajā gadā apmaiņas programmu ietvaros Luksemburgas augstskolās studē 1 Latvijas Universitātes students un 1 Latvijas Kultūras akadēmijas students.
Kultūra:
Kultūras ministrijas sistēmas iestādēm pēdējo gadu laikā sadarbība ar Luksemburgas kultūras un mākslas institūcijām nav plaši izvērsta un arī tuvākajā laikā netiek plānota.
Izstādes
No 2012.gada 5.janvāra līdz 15.februārim Aspazijas mājā Jūrmalā bija skatāma stikla mākslinieces Agneses Gedules pirmā personālizstāde "Stikla Spēles". Gedule ir Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas nodaļas maģistrante. Pašlaik strādā "Erasmus" programmas studiju praksē mākslinieka Roberta Emeringera Vitrāžu restaurācijas darbnīcā Luksemburgā. Jaunā māksliniece piedalījusies izstādēs Latvijā, Čehijā, Lielbritānijā, Somijā, Dānijā un Luksemburgā.
No 2010.gada 1.decembra līdz 2011.gada 27.martam Luksemburgas Nacionālajā vēstures un mākslas muzejā notika izstāde no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma „Simbolisma laiks Latvijā”. Izstādē bija skatāmi latviešu klasiķu Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera un viņu laikabiedru Jēkaba Belzēna, Aleksandra Romana, Rūdolfa Pērles, Ādama Alkšņa, Alises Dmitrijevas, Pētera Krastiņa, Teodora Ūdera un Riharda Zariņa darbi.
Luksemburgas galerijā Konschthaus beim Engel 2008.gadā bija apskatāma izstāde „New Baltic Blood”, kas tapusi, sadarbojoties divām Baltijas valstīm – Igaunijai un Latvijai. Izstāde sniedza ieskatu abu valstu aktuālākajās mākslas tendencēs, iepazīstinot ar četriem jau atzinību guvušiem jaunās paaudzes māksliniekiem. Izstādē no Latvijas piedalījās gleznotāji Andris Vītoliņš un Flēra Fedjukova, no Igaunijas - Augusts Kunnapu un Arne Māsika. Visu četru jauno Baltijas mākslinieku darbi runāja par mūsdienu cilvēku un viņa sajūtām 21. gs., kurš meklē atbalsta punktus šajā pasaulē un arī mākslā.
Mūzika
Baha kamermūzikas festivāla ietvaros 2011.gada 10.aprīlī Mazajā ģildē notika vēsturisko mandolīnu ansambļa "Artemandoline" (Luksemburga) koncerts. Programmā A.Vivaldi, D.Skarlati, J.S.Bahs un L.Bokerīni.
2011.gada 22.februārī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā notika kamermūzikas vakars, kurā spēlēja flautists Karlo Jans no Luksemburgas un latviešu pianiste Ieva Dzērve.
2009.gada 8.-12.jūlijā Rīgā un Zemgales novados norisinājās Starptautiskais folkloras festivāls "Baltica 2009". Tā dalībnieki bija folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi no visiem Latvijas novadiem, kopskaitā vairāk nekā 2000 dalībnieku, kā arī starp viesiem bija ansamblis no Luksemburgas.
2009.gadā no 16. līdz 20.janvārim Latvijas Nacionālās operas (LNO) trupa viesojās Luksemburgas Lielajā teātrī, kur sadarbībā ar Luksemburgas Filharmonisko orķestri rādīja trīs Andreja Žagara iestudētā Čaikovska operas "Pīķa dāma” izrādes. Galvenās lomas atveidoja Jeļena Ņebera, Maksims Aksenovs, Samons Izjumovs un Egils Siliņš, Jānis Apeinis, Kristīne Zadovska, pie diriģenta pults bija Kirils Karabics. Luksemburgas prese un publika atzinīgi novērtēja LNO viesizrādi.
2009.gada 22.janvārī Rīgas Latviešu biedrības namā un 23.janvārī Valmieras kultūras centra koncertzālē skanēja Latvijas un Luksemburgas militāro orķestru veidota koncertprogramma „No klasikas līdz džezam”. Koncertprogramma bija abu orķestru kopdarbs. Latvijas un Luksemburgas militāro orķestru sadarbība aizsākās pirms 12 gadiem. Viesdiriģents Andrē Reihlings jau ceturto reizi bija Latvijā, un tā bija otrā tikšanās ar Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestri.
Kino
2011.gada 26.oktobrī Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā tika demonstrēta video darbu programmas "Globālā māja" pirmā daļa. Programmā bija iekļauti gan jaunākās paaudzes, gan starptautiski zināmu mākslinieku video darbi no visas pasaules, tai skaitā Luksemburgas. Darbu vidū bija skatāms arī latviešu mākslinieces Katrīnas Neiburgas video darbs "Satiksme".
Sadarbība citās jomās
Tiek veidota sadarbība starp Latvijas un Luksemburgas Bruņotajiem spēkiem, galvenokārt, tehnoloģiskajā un apmācību jomā.
Valsts policijas sadarbība ar Luksemburgu notiek gan Starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas Interpoa, gan Eiropola un SIRENE ietvaros.
NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES
|
Latvijas Republikas amatperonu vizītes Luksemburgas Lielhercogistē: | |
|
2009. gada 26. aprīlis |
Latvijas ārlietu ministra Māra Riekstiņa dalība 3+3 (Baltijas un Beniluksa valstu) ārlietu ministru sanāksmē Luksemburgā |
|
2006. gada 5. – 7. decembris |
Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Luksemburgā. |
|
2006. gada 13. jūnijs |
Latvijas ārlietu ministra Arta Pabrika darba vizīte Luksemburgā. |
|
2004. gada 27. oktobris |
Latvijas Republikas Ministru prezidenta Induļa Emša darba vizīte Luksemburgā. |
|
2003. gada 19. - 20. maijs |
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājas Ineses Vaideres darba vizīte Luksemburgā. |
|
2000. gada 28. marts |
Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa oficiālā vizīte Luksemburgā. |
|
1999. gada 25. oktobris |
Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Luksemburgā. |
|
1997. gada 27. - 29. oktobris |
Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava darba vizīte Luksemburgā. |
|
Luksemburgas Lielhercogistes amatpersonu vizītes Latvijas Republikā: | |
|
2011. gada 20. decembris |
Luksemburgas vicepremjerministra, ārlietu ministra un imigrācijas lietu ministra Žana Aselborna (Jean Asselborn) darba vizīte Latvijā. |
|
2007. gada 2. - 3. oktobris |
Luksemburgas vicepremjerministra, ārlietu un imigrācijas lietu ministra Žana Aselborna (Jean Asselborn) vizīte Latvijā. Dalība 3+3 (Baltijas un Beniluksa valstu) ārlietu ministru sanāksmē Jūrmalā. |
|
2006. gada 26. jūnijs |
Luksemburgas tieslietu ministra Luka Frīdena (Luc Frieden) darba vizīte Latvijā. |
|
2005. gada 25. oktobris |
Luksemburgas vicepremjerministra, ārlietu un imigrācijas lietu ministra Žana Aselborna (Jean Asselborn) vizīte Latvijā. |
|
2003. gada 21. oktobris |
Luksemburgas Deputātu palātas Ārlietu, Eiropas lietu un aizsardzības komisijas priekšsēdētāja, Luksemburgas mēra Pola Helmingera (Paul Helminger) vizīte Latvijā. |
|
2003. gada 20. - 21. septembris |
Luksemburgas parlamenta vicespīkera, pārstāvja NATO Parlamentārajā Asamblejā N. Betendorfa vizīte Rīgā. |
|
2003. gada 30. jūnijs |
Luksemburgas vicepremjerministres, ārlietu un ārējās tirdzniecības ministres Lidijas Polferes (Lydie Polfer) darba vizīte Latvijā. |
|
2002. gada 21. aprīlis |
Luksemburgas aizsardzības ministra Šarla Gorens (Charles Goerens) vizīte Latvijā. |
|
2000. gada 22. - 23. maijs |
Luksemburgas premjerministra Žana Kloda Junkera (Jean-Claude Juncker) darba vizīte Latvijā. |
|
1999. gada 28. - 29. septembris |
Luksemburgas ārlietu ministres Lidijas Polferes (Lydie Polfer) darba vizīte Latvijā. |
|
1997. gada 27. – 29. oktobris |
Luksemburgas kultūras ministra Gija Dokendorfa (Guy Dokendorf) vizīte Rīgā. |
|
1992. gada 19. - 20. maijs |
Luksemburgas premjerministra Žaka Santēra (Jacques Santer) darba vizīte Rīgā. |
Noslēgtie līgumi
Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Luksemburgas Lielhercogiste
Saites par Luksemburgas Lielhercogisti:
Luksemburgas Lielhercogistes Ārlietu ministrija – www.mae.lu
Luksemburgas Lielhercogistes parlamenta interneta lapa - www.chd.lu
Luksemburgas Lielhercogistes valdības interneta lapa – www.gouvernement.lu
