Latvija ES institūcijās
ES ir unikāls veidojums un tās institucionālā sistēma būtiski atšķiras gan no starptautisko organizāciju institucionālās uzbūves, gan no valsts pārvaldes modeļa. ES darbojas vienota institucionālā sistēma. Saskaņā ar Lisabonas līgumu, kas stājās spēkā 2009. gada 1.decembrī, ES institucionālajā sistēmā ietilpst Eiropas Parlaments, Eiropadome, Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija, ES Tiesa, Eiropas Centrālā banka un Revīzijas palāta. Latvijas pārstāvji darbojas katrā no šīm institūcijām. Šajā sadaļā varat iepazīties ar konspektīvu ES institūciju darba aprakstu un uzzināt par Latvijas pārstāvju līdzdalību to darbā.
ES INSTITŪCIJAS
REVĪZIJAS PALĀTA JEB AUDITORU TIESA
EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJA
LATVIEŠU VALODA ES INSTITŪCIJĀS
ES INSTITŪCIJAS
Lisabonas līgums nosaka šādas Eiropas Savienības institūcijas (iestādes):
- Eiropas Parlaments,
- Eiropadome,
- ES Padome,
- Eiropas Komisija,
- Eiropas Savienības Tiesa,
- Eiropas Centrālā banka,
- Revīzijas palāta.
Eiropas Parlamentam, ES Padomei un Eiropas Komisijai palīdz Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja, kuras pilda padomdevējas funkcijas.
EIROPADOME (European Council)
Ko dara Eiropadome?
Eiropadome ir ES institūcija, kas nosaka ES attīstību un vispārējos politikas virzienus un prioritātes. Ar Lisabonas līgumu Eiropadomei tiek piešķirts institūcijas statuss, kas nozīmē, ka Eiropadome pieņem saistošus lēmumus un tie ir pakļauti ES Tiesas izvērtēšanai. Eiropadome neveic likumdošanas funkcijas. Balsstiesības Eiropadomē nav Eiropadomes priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētājam un Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos. Eiropadome sanāk vismaz divas reizes pusgadā.
Eiropadomes priekšsēdētājs
(President of the European Council)
Eiropadomi vada Eiropadomes priekšsēdētājs. Šo amatu izveidoja Lisabonas līgums. 2009.gada 1.decembrī par pirmo Eiropadomes priekšsēdētāju tika apstiprināts līdzšinējais Beļģijas premjerministrs Hermans van Rompejs (Herman Van Rompuy). Viņa amata mandāts ir no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.maijam. Saskaņā ar Lisabonas līguma nosacījumiem, Eiropadomes priekšsēdētāju ar kvalificētu balsu vairākumu ievēl Eiropadome uz divarpus gadiem ar iespēju pārvēlēt viņu uz vēl vienu termiņu. Eiropadomes priekšsēdētāja pamatfunkcijas ir:
a) vadīt un virzīt Eiropadomes darbu;
b) nodrošināt Eiropadomes darba sagatavošanu un nepārtrauktību sadarbībā ar Komisijas priekšsēdētāju un, pamatojoties uz Vispārējo lietu padomes darbu;
c) censties veicināt vienotību un konsensu Eiropadomē;
d) pēc katras Eiropadomes sanāksmes sniegt ziņojumu Parlamentam.
Līdz šim Eiropadomes sanāksmes vadīja ES Padomes prezidentūras valsts vai valdības vadītājs.
Kas piedalās Eiropadomēs?
Eiropadomē piedalās dalībvalstu valstu vai valdību vadītāji, Eiropadomes priekšsēdētājs un Komisijas priekšsēdētājs, kā arī Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos. Ja Eiropadomes darba kārtība to paredz, dalībvalsts valsts/valdības vadītājs var pieņemt lēmumu par konkrēta dalībvalsts valdības nozares ministra dalību Eiropadomē, bet Komisijas priekšsēdētājs - par Komisijas komisāra dalību. Eiropadomē var tikt uzaicināts piedalīties Parlamenta priekšsēdētājs. Eiropadomes sanāksmes apmeklē arī ES Padomes ģenerālsekretārs.
Kas pārstāv Latviju Eiropadomē?
Latviju Eiropadomē pārstāv Latvijas Republikas Ministru prezidents.
Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (High Representative of the Union for Foreign Affairs and Security Policy)
Lisabonas līgums izveido jaunu ES amatu – Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (turpmāk – Augstais pārstāvis). Tas apvieno divus līdzšinējos ES amatus – Augstais pārstāvis Kopējās ārējās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietnieks/ārējo attiecību komisārs. Saskaņā ar Lisabonas līgumu, Augstais pārstāvis vada Ārlietu padomi, kurā piedalās dalībvalstu ārlietu ministri, un vienlaikus ir Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kurš Komisijā atbild par ārējo attiecību jomu un koordinē citus nozaru komisārus jautājumos, kas ir radniecīgi ārlietām.
Augsto pārstāvi amatā, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, ar Komisijas priekšsēdētāja piekrišanu ieceļ Eiropadome. Eiropadome var anulēt viņa pilnvaras saskaņā ar šādu pašu procedūru. Augstais pārstāvis kopā ar visas Komisijas sastāvu ir pakļauts arī apstiprināšanas procedūrai Parlamentā.
Par pirmo Eiropadomes iecelto Augsto pārstāvi 2009.gada 4.decembrī tika apstiprināta līdzšinējā tirdzniecības komisāre no Lielbritānijas Katrina Eštone (Catherine Ashton). Tāpat kā Komisijas, arī Augstās pārstāves pilnvaru termiņš ir līdz 2014. gada 31. oktobrim.
Augstā pārstāvja kompetence?
Saskaņā ar Lisabonas līgumu, Augstā pārstāvja pamatfunkcijas ir:
(1) kā Komisijas priekšsēdētāja vietniekam atbildēt par ārējo attiecību jomu Komisijā;
(2) vadīt Ārlietu padomi ES Padomē;
(3) vadīt Eiropas Ārējās darbības dienestu – Lisabonas līgums dod pamatu šāda dienesta izveidei, kas palīdzētu Augstajam pārstāvim viņa funkciju īstenošanā. Lisabonas līgums paredz, ka šis dienests strādā ciešā sadarbībā ar dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem un tā personālā ir Komisijas un ES Padomes Ģenerālsekretariāta atbilstošo struktūrvienību ierēdņi un dalībvalstu diplomātisko dienestu norīkotie darbinieki;
(4) vadīt Kopējo ārējās un drošības politiku (KĀDP), sniegt priekšlikumus, kā arī īstenot Eiropadomes un ES Padomes lēmumus;
(5) vadīt politisko dialogu ar trešajām valstīm un paust viedokli starptautiskajās organizācijās un konferencēs;
(6) nodrošināt vienotu KĀDP.
|
EIROPAS KOMISIJA |
Kas ir Eiropas Komisija?
Eiropas Komisija ir politiski neatkarīga ES institūcija, kas pārstāv ES un tās dalībvalstu kopējās intereses. Politikas jomās, kurās dalībvalstis ir deleģējušas savas nacionālās kompetences ES, Komisija ir galvenā ES likumdošanas ierosinātāja. Likumdošanas procesā Komisijai ir jāievēro subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Subsidiaritātes princips nosaka, ka ES darbojas tikai to kompetenču ietvaros, ko tai līgumos piešķīrušas dalībvalstis, nolūkā sasniegt tajos paredzētos mērķus. Savukārt, proporcionalitātes princips nosaka, ka ES rīcības saturs un veids ir samērīgs ar līgumu mērķu sasniegšanai nepieciešamo. Komisija arī pārrauga, kā dalībvalstis pilda ES kopīgi pieņemtos lēmumus.
Šobrīd Komisiju veido 27 komisāri, ieskaitot Komisijas priekšsēdētāju. Komisāra kandidātus nominē ES dalībvalstis. Komisijas priekšsēdētājs nosaka katra komisāra atbildību par kādu no ES politikas jomām.
Komisija tiek apstiprināta uz 5 gadiem. Pamatojoties uz Parlamenta vēlēšanu rezultātiem, dalībvalstu valdības, savstarpēji vienojoties, izvirza kandidātu Komisijas priekšsēdētāja amatam (Parlamenta uzvarējušās politiskās grupas pārstāvi), un šo kandidatūru apstiprina Parlaments. Pēc tam dalībvalstu valdības, vienojoties ar izvirzīto priekšsēdētāja kandidātu, nominē kandidātus pārējo Komisijas locekļu amatiem, bet Parlaments organizē katra komisāra kandidāta noklausīšanos un plenārsēdē balso kopumā par kolēģijas kandidātiem. Pēc Parlamenta apstiprinošā balsojuma Komisijas sastāvu apstiprina un ieceļ amatā Eiropadome.
2010.gada 9.februārī Parlaments plenārsēdē apstiprināja Komisijas sastāvu 2009. – 2014. gadam. Pašreizējās Komisijas pilnvaru termiņš ir līdz 2014.gada 31.oktobrim.
Pašreizējās Eiropas Komisijas (2010. – 2014.) prezidents ir portugālis Žozē Manuels Barrozu (José Manuel Barroso).
EK civildienestā strādā apmēram 38 000 ierēdņu, kuru darbs ir strukturēts apmēram 40 ģenerāldirektorātos un dienestos.
Pašreizējās Eiropas Komisijas (2010. –2014.) prezidents ir portugālis Žozē Manuels Barrozu (José Manuel Barroso)
Kas Latviju pārstāv Eiropas Komisijā?
Jaunās Eiropas Komisijas sastāvā Latvijas pārstāvis ir Andris Piebalgs, kura atbildībā ir attīstības sadarbība. Andris Piebalgs strādāja arī iepriekšējā Eiropas Komisijā (2004.-2009.), ieņemot enerģētikas komisāra amatu.
Darba iespējas ES institūcijās: (Skatīt sludinājumus ĀM mājas lapā)
|
ES PADOME (Council of the European Union) |
Kas ir ES Padome?
ES Padome ir ES institūcija, kas pārnacionālā līmenī īsteno varu tajās jomās, kurās dalībvalstis, saskaņā ar ES līgumiem, ir deleģējušas kompetenci ES. Padome ir ES likumdevējs, taču šīs pilnvaras tā realizē sadarbībā ar Parlamentu. ES Padome arī koordinē ES dalībvalstu ekonomisko politiku. Tikai ES Padomei visu dalībvalstu vārdā ir tiesības slēgt līgumus ar trešajām valstīm un citām starptautiskajām organizācijām. ES Padome atrodas Briselē. Aprīlī, jūnijā un oktobrī ES Padomes ministru līmeņa sanāksmes notiek Luksemburgā.
ES Padomes darbu koordinē un informācijas apriti ar dalībvalstīm nodrošina Ģenerālsekretariāts. Kopš 2009.gada 1.decembra ES Padomes ģenerālsekretārs ir francūzis Pjērs Debuasjē (Pierre de Boissieu), kurš šo amatu ieņems līdz 2011.gada vasarai.
ES Padomes darba kārtības jautājumus politiski apspriež un lēmumus pieņem dalībvalstu ministri, kas sanāk atbilstoši to kompetencei šādās Ministru padomes formācijās: Vispārējo lietu padome, Ārlietu ministru padome, Ekonomikas un finanšu ministru padome, Tieslietu un iekšlietu ministru padome, Nodarbinātības, sociālā politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības ministru padome, Konkurētspējas ministru padome, Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padome, Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padome, Vides ministru padome, Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padome.
Ministru padomes sanāksmes vada prezidējošās dalībvalsts ministrs, izņemot Ārlietu padomi, kuru vada Augstais pārstāvis.
Ministru sanāksmes sagatavo Pastāvīgo pārstāvju komiteja (Committee of Permanent Representatives - COREPER) un apmēram 200 nozaru ekspertu darba grupu un komiteju, kurās piedalās visu dalībvalstu pārstāvji.
Kas Latviju pārstāv ES Padomē?
Ministru sanāksmēs Latviju pārstāv atbilstošie valdības locekļi. Latvijas Republikas Pastāvīgas pārstāvniecības ES vadītājs un viņa vietnieks pārstāv Latviju Pastāvīgo pārstāvju komitejas sanāksmēs. Savukārt nozaru ministriju eksperti piedalās darba grupu un komiteju sanāksmēs.
Latvijas Republikas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā
Latvijas Republikas diplomāti un eksperti pārstāv Latvijas intereses vairāk nekā 100 ES Padomes darba grupās un komitejās. Latvijas Republikas Pastāvīgajā pārstāvniecībā (turpmāk – Pārstāvniecība) strādā vairāk nekā 60 diplomāti un eksperti no visām Latvijas nozaru ministrijām, Ārlietu ministrijas, Saeimas un Latvijas Bankas. Latvijas pārstāvji darba grupās, komitejās un ministru sanāksmēs aizstāv Latvijas intereses, pamatojoties uz iepriekš apstiprinātu mandātu.
Latvijas Republikas Pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā, vēstnieks pārstāv Latvijas intereses COREPER II, kuras kompetencē ir vispārējo lietu un ārējo attiecību, ekonomisko un finanšu lietu, tieslietu un iekšlietu jautājumi.
Latvijas Republikas Pastāvīgā pārstāvja Eiropas Savienībā vietniece, vēstniece pārstāv Latvijas intereses COREPER I, kuras kompetencē ir lielākā daļa ES sektorpolitiku jautājumu: konkurētspēja, lauksaimniecība, patērētāju aizsardzība, sociālā politika, telekomunikācijas, transports, vide, zinātne, zivsaimniecība u.c. jautājumi.
ES Padomes prezidentūra
Svarīga loma ES Padomes uzdevumu veikšanā, tās darbības nodrošināšanā un ES interešu pārstāvēšanā ir Padomes prezidentūrai. ES dalībvalstis rotācijas kārtībā kļūst par prezidējošo valsti uz 6 mēnešu termiņu un tādējādi uzņemas atbildību par ES Padomes (izņemot Ārlietu padomes) darba norisi.
ES Padomes prezidentūra ir likumdošanas un politisko lēmumu pieņemšanas virzītājspēks. Prezidentūra organizē un vada ES Padomes, COREPER un darba grupu sanāksmes. Prezidentūra veic koordinējošu funkciju gan ES Padomes ietvaros, gan sadarbībā ar citām dalībvalstīm un Padomes Ģenerālsekretariātu, Komisiju un Parlamentu, kā arī Eiropadomes priekšsēdētāju. Prezidentūra reprezentē ES Padomi attiecībās ar Komisiju, kā arī pārstāv ES Padomi ārpus ES.
Līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos ES Padomes prezidentūru katrā 18 mēnešu laikposmā kopīgi nodrošina iepriekš izveidota trīs valstu grupa - t.s. „trio" prezidentūra. Grupas prezidentūra ir būtiska ne vien no ES Padomes darba pēctecības nodrošināšanas aspekta, bet arī no resursu pieejamības aspekta, īpaši gadījumos, kad prezidentūru īsteno maza ES dalībvalsts.
No 2011.gada jūlija līdz decembrim Padomes prezidentvalsts ir Polija. 2012.gada 1.janvārī prezidentūras pienākumus pārņems Dānija. Latvija ES Padomes prezidējošās valsts pienākumus uzņemsies 2015.gada pirmajā pusgadā, pārņemot to no Itālijas un nododot Luksemburgai.
|
EIROPAS PARLAMENTS (European Parliament) |
Kas ir Eiropas Parlaments?
Eiropas Parlaments (Parlaments) atrodas Strasbūrā, kur notiek 12 ikmēneša plenārsēdes, tai skaitā, budžeta sēde. Papildu plenārsēdes notiek Briselē. Parlamenta komitejas notiek Briselē. Parlamenta Ģenerālsekretariāts un tā struktūrvienības atrodas Luksemburgā. Parlaments ir vienīgā vēlētā ES institūcija. Reizi piecos gados katras ES dalībvalsts pilsoņi Parlamenta vēlēšanās ievēl noteiktu skaitu deputātu no savas valsts. Katrai valstij atvēlētais deputātu vietu skaits Parlamentā noteikts atbilstoši iedzīvotāju skaitam. 2009.gada Parlamenta vēlēšanās tika ievēlēti 736 deputāti. Tomēr saskaņā ar iepriekšpanākto vienošanos 2009. - 2014.gada sasaukuma ietvaros deputātu skaits palielināts līdz 754 deputātiem.
Nākamajā sasaukumā (2014. – 2019.gadam) attiecībā uz deputātu skaitu tiks piemēroti Lisabonas līguma noteikumi, kas paredz, ka Parlamentā tiks ievēlēts 751 deputāts. Lisabonas līgums nosaka ES dalībvalstu pārstāvības minimālo un maksimālo robežu, attiecīgi pēc iedzīvotāju skaita mazāko dalībvalsti pārstāvēs ne mazāk kā 6 deputāti, savukārt, lielāko – ne vairāk kā 96 deputāti. Latviju Parlamentā pārstāv 9 deputāti.
Parlamentā ievēlētie deputāti ir apvienojušies grupās pēc politiskās piederības, tādēļ viedokļu koordinēšana notiek daudznacionālo grupu, nevis nacionālo delegāciju ietvaros. No dažādu valstu politiskajām partijām vai individuāli ievēlētie deputāti Parlamentā veido 7 politiskās grupas, no kurām divas lielākās ir Eiropas Tautas partijas (Kristīgie Demokrāti) grupa (EPP) un Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (S&D).
Par Parlamenta priekšsēdētāju 2012.gada 17.janvārī ievēlēja S&D grupas priekšsēdētāju, vācu sociāldemokrātu Martinu Šulcu (Martin Schulz). No 2009.gada 14.jūlija līdz 2012.gada janvārim attiecīgo amatu ieņēma EPP grupas pārstāvis, bijušais Polijas ministru prezidents Jeržijs Buzeks (Jerzy Buzek).
Parlaments kopā ar ES Padomi piedalās ES lēmumu pieņemšanā. Parlamentam ir piešķirtas budžeta pilnvaras, un tas nodrošina visu Eiropas iestāžu demokrātisko kontroli gan caur finanšu uzraudzību, gan izskatot ES pilsoņu lūgumrakstus, gan griežoties ES Tiesā, kā arī veidojot izmeklēšanas komitejas u.c. Viens no uzraudzības instrumentiem, kuru var izmantot Parlamenta deputāti, ir iespēja uzdot ES Padomei un Komisijai rakstiskus vai mutiskus jautājumus.
Parlamenta darbs pamatā norisinās komitejās un starpparlamentārajās delegācijās. Šajā sasaukumā Parlamentā darbojas 20 pastāvīgās un 2 apakškomitejas. Deputāti komitejās darbojās kā pastāvīgie locekļi vai pastāvīgie aizstājēji.
Pastāvīgā aizstājēja statuss deputātam sniedz iespēju piedalīties komitejas sanāksmēs, izteikties un pilntiesīgā locekļa prombūtnē piedalīties balsošanā. Turklāt pastāvīgie aizstājēji aizvieto nevis konkrētu pastāvīgo locekli, bet gan to savas politiskās grupas attiecīgās komitejas pilntiesīgo locekli, par kura aizvietošanu pirms balsošanas sākuma ir paziņots komitejas priekšsēdētājam.
Parlaments lēmumus pieņem plenārsēdēs, kas reizi mēnesī četras dienas notiek Strasbūrā. Atsevišķos gadījumos var tikt sasauktas arī divu dienu minisēdes, kas notiek Briselē.
Kas Latviju pārstāv Eiropas Parlamentā?
2009.gada 6. jūnija Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Latvijas tika ievēlēti:
1. Ivars GODMANIS
Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa (Group of the Alliance of Liberals and Democrats for Europe – ALDE). Godmanis ir pastāvīgais loceklis – Budžeta komitejā; Delegācijā attiecībām ar Baltkrieviju; Delegācijā Euronest parlamentārajā asamblejā;
pastāvīgais aizstājējs – Reģionālās attīstības komitejā; Delegācijā ES un Kazahstānas, ES un Kirgizstānas un ES un Uzbekistānas Parlamentārās sadarbības komitejās un attiecībām ar Tadžikistānu, Turkmenistānu un Mongoliju.
2. Sandra KALNIETE
Eiropas Tautas partijas (Kristīgie Demokrāti) grupa (Group of the European People's Party (Christian Democrats) – EPP). Kalniete ir priekšsēdētāja vietniece – Delegācijā attiecībām ar Japānu; pastāvīgā locekle – Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā;
pastāvīgā aizstājēja – Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā; Delegācijā ES un Turcijas Apvienotajā parlamentārajā komitejā.
3. Arturs Krišjānis KARIŅŠ
Eiropas Tautas partijas (Kristīgie Demokrāti) grupa (Group of the European People's Party (Christian Democrats) – EPP). Kariņš ir pastāvīgais loceklis – Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā; Delegācijā ES un Armēnijas, ES un Azerbaidžānas un ES un Gruzijas Parlamentārās sadarbības komitejās; Delegācijā Euronest parlamentārajā asamblejā;
pastāvīgais aizstājējs – Ekonomikas un monetārā komitejā; Delegācijā attiecībām ar Amerikas Savienotajām Valstīm.
4. Aleksandrs MIRSKIS
Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (Group of the Progressive Alliance of Socialists and Democrats in the European Parliament – S&D). Mirskis ir pastāvīgais loceklis – Ārlietu komitejā; Delegācijā ES un Krievijas Parlamentārās sadarbības komitejā; Delegācijā Euronest parlamentārajā asamblejā; pastāvīgais aizstājējs – Reģionālās attīstības komitejā; Delegācijā attiecībām ar Baltkrieviju.
5. Alfrēds RUBIKS
Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa (Confederal Group of the European United Left - Nordic Green Left – GUE/NGL). Rubiks ir priekšsēdētāja vietnieks – Delegācijā ES un Kazahstānas, ES un Kirgizstānas un ES un Uzbekistānas Parlamentārās sadarbības komitejās un attiecībām ar Tadžikistānu, Turkmenistānu un Mongoliju;
pastāvīgais loceklis – Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā;
pastāvīgais aizstājējs – Transporta un tūrisma komitejā; Delegācijā ES un Armēnijas, ES un Azerbaidžānas un ES un Gruzijas Parlamentārās sadarbības komitejās.
6. Kārlis Šadurskis
Eiropas Tautas partijas (Kristīgie Demokrāti) grupa (Group of the European People's Party (Christian Democrats) – EPP). Šadurskis ir pastāvīgais loceklis – Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā; Delegācijā attiecībām ar Dienvidāfriku; pastāvīgais aizstājējs – Pilsoņu brīvības, tieslietu un iekšlietu komitejā; Delegācijā attiecībām ar Indiju.
7. Inese VAIDERE
Eiropas Tautas partijas (Kristīgie Demokrāti) grupa (Group of the European People's Party (Christian Democrats) – EPP). Vaidere ir pastāvīgā locekle – Ārlietu komitejā; Cilvēktiesību apakškomitejā; Delegācijā ES un Kazahstānas, ES un Kirgizstānas un ES un Uzbekistānas Parlamentārās sadarbības komitejās un attiecībām ar Tadžikistānu, Turkmenistānu un Mongoliju;
pastāvīgā aizstājēja – Starptautiskās tirdzniecības komitejā; Delegācijā ES un Ukrainas Parlamentārās sadarbības komitejā; Delegācijā Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajā asamblejā; Delegācijā Euronest parlamentārajā asamblejā.
8. Roberts ZĪLE
Eiropas Konservatīvie un reformisti (European Conservatives and Reformists – ECR). Zīle ir pastāvīgais loceklis – Transporta un tūrisma komitejā; Delegācijā attiecībām ar Ķīnas Tautas Republiku;
pastāvīgais aizstājējs – Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā; Delegācijā ES un Čīles Apvienotajā parlamentārajā komitejā; Delegācijā Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajā asamblejā.
9. Tatjana ŽDANOKA
Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa (Group of the Greens/European Free Alliance – Greens/EFA). Ždanoka ir priekšsēdētāja vietniece – Delegācijā ES un Moldovas Parlamentārās sadarbības komitejā;
pastāvīgā locekle – Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā; Lūgumrakstu komitejā; Delegācijā Euronest parlamentārajā asamblejā;
pastāvīgā aizstājēja – Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā; Delegācijā ES un Krievijas Parlamentārās sadarbības komitejā.
|
EIROPAS SAVIENĪBAS TIESA (Court of Justice of the European Union) |
Kas ir Eiropas Savienības Tiesa?
Eiropas Savienības Tiesas atrodas Luksemburgā. ES Tiesas sastāvā ietilpst Vispārējā tiesa un specializētās tiesas.
ES Tiesa nodrošina likumības ievērošanu, interpretējot un piemērojot ES pamatlīgumus un citus ES institūciju izdotos tiesību aktus. ES Tiesas būtiskākie uzdevumi ir nodrošināt ES tiesību vienveidīgu iztulkošanu un piemērošanu un izšķirt strīdus starp dalībvalstīm, starp ES institūcijām, kā arī strīdus starp ES institūcijām un dalībvalstīm.
ES Tiesas sastāvā ietilpst 27 tiesneši un 8 ģenerāladvokāti. ES Tiesas priekšsēdētāju ievēl uz trim gadiem, ar iespēju ievēlēt atkārtoti. Pašreizējais Tiesas priekšsēdētājs ir grieķis Vassilios Skouris (Vassilios Skouris). Tiesnešus un ģenerāladvokātus, kas atstāj amatu, var iecelt amatā atkārtoti. Tiesnešus nominē katras valsts valdība, bet kopējo sastāvu uz sešiem gadiem apstiprina ES Padome.
No ES Tiesā pārstāvētajiem 8 ģenerāladvokātiem, piecu valstu - Vācijas, Francijas, Itālijas, Spānijas un Lielbritānijas – pārstāvji netiek pakļauti pārējo ģenerāladvokātu rotācijas sistēmai. Daļēja ģenerāladvokātu rotācija notiek ik pēc trim gadiem.
Kas Latviju pārstāv Eiropas Savienības Tiesā?
ES Tiesas tiesneša amatam no Latvijas tika izvirzīts Egils Levits (pilnvaru termiņš sākās 2004.gada 11.maijā un pēc atkārtotas apstiprināšanas ilgs līdz 2012.gada 6.oktobrim), savukārt Vispārējās tiesas tiesneša amatam - Ingrīda Labucka (pilnvaru termiņš sākās 2004.gada 12.maijā un ilga līdz 2007.gada 31.augustam. Viņa tika atkārtoti apstiprināta uz pilnvaru termiņu no 2007.gada 1.septembra līdz 2013.gada 31.augustam).
Eiropas Savienības Civildienesta tribunāls
ES Civildienesta tribunāls tika izveidots, pamatojoties uz ES Padomes 2004.gada 2.novembra lēmumu. ES Civildienesta tribunāls izskata ar ES civildienestu saistītus strīdus.
|
REVĪZIJAS PALĀTA JEB AUDITORU TIESA (Court of Audits) |
Kas ir Revīzijas palāta?
Revīzijas palātas uzdevums ir kontrolēt ES finanses un nodrošināt ES finanšu lietderīgu izlietošanu, palīdzot Parlamentam un ES Padomei veikt kontroli pār ES budžeta izmantošanu. Revīzijas palāta pārbauda visu ES ieņēmumu un izdevumu pārskatus. Tā pārbauda arī visu ES izveidoto struktūru ieņēmumu un izdevumu pārskatus, ciktāl attiecīgais izveides akts neaizliedz šādu pārbaudi. Revīzijas palāta nodod Parlamentam un ES Padomei atzinumu par pārskatu ticamību, kā arī par notikušo darījumu likumību un pareizību, un to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Revīzijas palāta vienlaikus gada ziņojumu nosūta ES Padomei, Parlamentam un dalībvalstu parlamentiem.
Kas tajā darbojas?
Revīzijas palātas locekļi amatā tiek iecelti uz sešiem gadiem. ES Padome, pēc apspriešanās ar Parlamentu, apstiprina locekļu sarakstu, kuru izstrādā saskaņā ar visu dalībvalstu priekšlikumiem. Revīzijas palātas locekļus var iecelt amatā atkārtoti. Revīzijas palātas priekšsēdētājs tiek ievēlēts uz trim gadiem, ar iespēju ievēlēt to atkārtoti. Revīzijas palātas pašreizējais priekšsēdētājs ir portugālis Vitors Kaldeira (Vítor Manuel da Silva Caldeira).
Latvijas pārstāvība Revīzijas palātā
Latvijas Republikas kompetentā valdības institūcija ar Revīzijas palātu saistītajos jautājumos ir LR Finanšu ministrija.
Kopš 2004.gada 7.maija Revīzijas palātas tiesneša amata pienākumus pildīja Igors Ludboržs. Kopš 2006. gada 22. marta viņš ir arī Palātas Administratīvās komitejas loceklis un 2008. gada aprīlī kļuva par šīs komitejas priekšsēdētāju. Kopš 2010.gada 1.jūnija I.Ludboržs ir vecākais loceklis apakšpalātā Ieņēmumi, pētniecība un iekšējā nozaru politika un Eiropas Savienības iestādes un struktūras un Administratīvās komitejas loceklis.
PADOMDEVĒJINSTITŪCIJAS
|
EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJA (European Economic and Social Committee) |
Kas ir Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja?
Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (turpmāk – Komiteja) īsteno padomdevēja funkcijas Parlamentam, ES Padomei un Komisijai. Tās galvenais mērķis ir nodrošināt dažādu sociālo un ekonomisko interešu pārstāvību ES (piemēram, darba devējus, darba ņēmējus, cilvēkus ar īpašām vajadzībām, ražotājus, pārvadātājus un patērētājus utml.). Komitejas loma ir konsultatīva – ES līgumos noteiktos gadījumos ES Padomei vai Komisijai jākonsultējas ar komiteju, kamēr citos gadījumos ES Padome, Komisija un Parlaments to var darīt brīvprātīgi.
Komitejas sastāvs
Komitejā ir pārstāvji no darba devēju organizācijām, darba ņēmēju organizācijām (arodbiedrībām) un citām organizācijām, kas pārstāv pilsonisku sabiedrību, īpaši sociāli ekonomiskajā, pilsoniskajā, profesionālajā un kultūras jomā. Komitejas locekļiem nevar būt saistoši nekādi obligāti norādījumi. Komitejas locekļi pilda pienākumus neatkarīgi - ES vispārējās interesēs.
Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ES Padome apstiprina Komitejas sastāvu. Katrai dalībvalstij ir noteikts konkrēts pārstāvju skaits Komitejā, kas tiek iecelti uz pieciem gadiem. Šobrīd Komitejā kopumā ir 344 pārstāvji. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem priekšlikumiem un konsultācijām ar Komisiju, ES Padome apstiprina Komitejas locekļu sarakstu. Komitejas locekļi ievēl priekšsēdētāju uz 2,5 gadiem. Pašreizējais Komitejas priekšsēdētājs ir zviedrs Stafans Nilsons (Staffan Nilsson).
Kas Latviju pārstāv Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā?
Latvijai laika periodā no 2010.gada 21.septembra līdz 2015.gada 20.septembrim Komitejā ir paredzētas 7 pārstāvju vietas.
Latvijas pārstāvji Komitejā ir:
- Vitālijs Gavrilovs
- Gundars Strautmanis
- Ariadne Ābeltiņa
- Pēteris Krīgers
- Gunta Anča
- Andris Gobiņš
- Armands Krauze
|
REĢIONU KOMITEJA (Committee of the Regions) |
Kas ir Reģionu komiteja?
Reģionu komiteja galvenais uzdevums ir nodrošināt pašvaldību un reģionālo varas iestāžu interešu pārstāvību ES. Tāpat kā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, arī Reģionu komitejai ir piešķirta konsultatīva loma. ES Padomei un Komisijai ES pamatlīgumos noteiktos gadījumos ir jākonsultējas ar Reģionu komiteju. Tomēr ar to var konsultēties arī citos gadījumos, īpaši, ja jautājums ir saistīts ar pārrobežu sadarbību. Reģionu komiteja ir politiska asambleja, kas vietējām un reģionālajām pašvaldībām dod iespēju paust savu viedokli ES politikas un likumdošanas izstrādes procesā. Saskaņā ar ES pamatlīgumiem, Komisijai, Parlamentam un ES Padomei jāapspriežas ar Reģionu komiteju par visiem jauniem tiesību aktu priekšlikumiem jomās, kas ietekmē reģionālo un vietējo līmeni.
Reģionu komitejas sastāvs
Reģionu komitejas sastāvā ir reģionālo un vietējo struktūru pārstāvji. Reģionu komitejas locekļiem nevar būt saistoši nekādi obligāti norādījumi. Viņi pilda pienākumus neatkarīgi un ES vispārējās interesēs. Reģionu komitejas pārstāvji vienlaikus nedrīkst pildīt arī Eiropas Parlamenta deputāta funkcijas.
Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ES Padome apstiprina Reģionu komitejas sastāvu. Reģionu komitejas pārstāvjus un viņu aizstājējus ievēl uz pieciem gadiem, ar iespēju tikt atkārtoti ieceltiem amatā. Šobrīd Reģionu komitejā kopumā ir 344 pārstāvji. Komitejas locekļi ievēl priekšsēdētāju un prezidiju uz 2,5 gadiem. Pašreizējā Reģionu komitejas priekšsēdētāja ir itāliete Mersedesa Bresso (Mercedes Bresso).
Kas Latviju pārstāv Reģionu komitejā?
Latvijai laika periodā no 2010.gada 26.janvāra līdz 2014.gada 25.janvārim Reģionu komitejā ir paredzētas septiņas vietas pastāvīgajiem pārstāvjiem un septiņas vietas to aizvietotājiem.
Pastāvīgie pārstāvji:
Locekļi:
Leonīds Salcevičs
Guntars Krieviņš
Jānis Neimanis
Indra Rassa
Aleksandrs Lielmežs
Andris Jaunsleinis
Dainis Turlais
Aizvietotāji:
Jānis Vītoliņš
Inesis Boķis
Viktors Gluhovs
Ligita Gintere
Jānis Trupovnieks
Nellija Kleinberga
Edvīns Bartkevičs
Sīkāku informāciju par katru no Latvijas pārstāvjiem skatīt šeit.
|
LATVIEŠU VALODA ES INSTITŪCIJĀS |
Latviešu valoda ir viena no oficiālajām ES valodām. Eiropas Parlamenta sesijās un ES Padomes ministru sanāksmēs dalībvalstu pārstāvjiem ir tiesības uzstāties vienā no ES oficiālajām valodām. Uzstāšanos oficiālajās ES valodās tulko ES institūcijās nodarbinātie profesionālie tulki.
ES Padomē un Eiropas Komisijā strādā Latvijas juristi-lingvisti. Ikviens Latvijas iedzīvotājs sarakstē ar ES institūcijām var izmantot latviešu valodu, kā arī iepazīties ar visiem ES līmenī pieņemtajiem lēmumiem un citiem oficiālajiem dokumentiem latviešu valodā.
