|
2007. gada 21. decembrī Latvija kopā ar citām jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm Lietuvu, Igauniju, Poliju, Čehiju, Ungāriju, Slovākiju, Slovēniju un Maltu pievienojās Šengenas līgumam.
Līdz ar to Latvijas robežas ar Lietuvu un Igauniju ir kļuvušas par Šengenas telpas iekšējām robežām, uz kurām personu kontrole vairs netiek veikta. Tagad šī robežas var šķērsot jebkurā vietā. Latvijas robeža ar kaimiņvalstīm, kuras nepiedalās Šengenas līgumā – Krieviju, Baltkrieviju, ir kļuvušas par Šengenas telpas ārējo robežu. Uz šīs robežas robežkontrole saglabāsies, un robežu varēs šķērsot tikai robežas šķērsošanas vietās.
Galvenā vienotās jeb Šengenas vīzas priekšrocība ir tā, ka ārzemniekam, kas vēlas apmeklēt vairākas Šengenas līguma dalībvalstis, nav jāpieprasa vīzu katrā Šengenas valsts pārstāvniecībā. Tas tomēr nenozīmē, ka pēc Šengenas vīzas ārzemnieks varēs doties uz jebkuru Šengenas valsts pārstāvniecību. Vīzas pieteikums ir jāiesniedz tās valsts pārstāvniecībā, kurā atrodas vienīgais vai galvenais ārzemnieka apmeklējuma mērķis. Ja ārzemniekam Latvijā būs nepieciešams uzturēties ilgāk, tad viņam atkarībā no apstākļiem vajadzēs saņemt nacionālo ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju. Ilgtermiņa vīza būs derīga vienīgi, lai uzturētos Latvijā. Šī vīza arī būs derīga, lai nokļūšanai Latvijā tranzītā šķērsotu citas Šengenas valstis.
Pievienošanās Šengenas līgumam Latvijai ir devusi arī iespēju nodrošināt, ka Šengenas vīzas ceļojumam uz Latviju ārzemnieki var saņemt vietās, kur Latvijai nav savu diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību.
Īrijā dzīvojošie trešo valstu pilsoņi var iesniegt vīzu pieteikumus Latvijas Republikas vēstniecībā Londonā vai jebkurā citā LV vēstniecībā.
Informācija par vīzas saņemšanu un nepieciešamajiem dokumentiem |
