Latvijas vēstniecība Maskavā

Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības

27.02.2012
Izdrukas versija Izdrukas versija
Nosūtīt šo saiti Nosūtīt šo saiti
 

  

 

 

Latvija veido attiecības ar Krieviju, balstoties uz starptautisko tiesību normām un ievērojot vienu no savām ārpolitiskajām prioritātēm - labu attiecību uzturēšanu ar kaimiņvalstīm. Latvijas - Krievijas attiecības Latvija redz kā konstruktīvu kaimiņvalstu dialogu gan divpusējās, gan daudzpusējās sadarbības formātā.

Divpusējās attiecības ar Krievijas Federāciju Latvija īsteno šādos sadarbības līmeņos:

  • politiskais dialogs - amatpersonu tikšanos un augsta līmeņa valsts pārstāvju vizīšu apmaiņas veicināšana;
  • regulāra un rezultatīva Starpvaldību komisijas darbība;
  • reģionālā un pārrobežu sadarbība.

Latvijas - Krievijas līgumtiesisko bāzi veido aptuveni 30 starpvaldību līgumi, bez tam parakstīšanai tiek gatavoti vēl vairāki Latvijas un Krievijas starpvalstu līgumi. Šo līgumu parakstīšana ļautu ievērojami aktivizēt jau pastāvošo starpvalstu sadarbību kvalitatīvi jaunā līmenī. Starp pašreizējām prioritātēm divpusējās attiecībās minamas: līgumu bāzes papildināšana un Starpvaldību komisijas (SVK) lēmumu pilnvērtīga realizēšana, Latvijas un Krievijas valsts robežas demarkācija.

Latvija savas intereses attiecībās ar Krieviju realizē arī ES un Krievijas attiecību ietvaros, aktīvi piedaloties attiecīgo ES institūciju darbā, risinot konkrētus jautājumus un formulējot kopīgu attiecību stratēģiju.


No diplomātisko attiecību vēstures

1920. gada 11. augustā Latvijas Republika un Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika noslēdza miera līgumu. Tā 14. pants paredzēja diplomātisko un konsulāro sakaru nodibināšanu starp līdzējām pusēm tūlīt pēc miera līguma ratifikācijas.


Latvijas sūtniecība Krievijā

Pirmais Latvijas Republikas diplomātiskais pārstāvis - sūtnis Padomju Krievijā bija Jānis Vesmanis, kurš Krievijas pusei iesniedza akreditācijas vēstuli 1920. gada 2. novembrī. Latvijas sūtniecība atradās Maskavā  līdz 1940. g.


Latvijas konsulārās pārstāvniecības Krievijā

Pilsoņu kara laikā 1919. un 1920. gadā Blagoveščenskā un Murmanskā sāka darbu Latvijas konsulārās pārstāvniecības Krievijā. Konsulārās funkcijas veica arī Latvijas Pagaidu valdības pārstāvji: Ziemeļkrievijā - Alfreds Ikners (Arhangeļskā), Dienvidkrievijā - Kristaps Bahmanis (Kijevā) un Rūdolfs Liepiņš (Donā un Kubaņā). No 1919.gada jūnija līdz 1920.gada oktobrim Sibīrijā un Urālos (Vladivostokā) darbojās Latvijas diplomātiskais pārstāvis Jānis Mazpolis.

Pēc miera līguma noslēgšanas Padomju Krievijā (no 1922.g. decembra - PSRS) darbojās šādas Latvijas konsulārās pārstāvniecības:

  • Maskavā - ģenerālkonsulāts (1920.g. - 1923.g.)
  • Petrogradā (no 1924.g. - Ļeņingrada)
  • ģenerālkonsulāts (1924.g. - 1932.g.; 1937.g. - 1938.g.)
  • konsulāts (1920.g. - 1924.g.; 1932.g. - 1937.g.)
  • Ņižņijnovgorodā - konsulāts (1920.g. - 1921.g.)
  • Omskā - konsulāts (1921.g. - 1923.g.)
  • Vitebskā - konsulāts (1925.g. - 1932.g.)
  • Vladivostokā - konsulārā aģentūra (1920.g. - 1923.g.)

Krievijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijā

Pirmais Padomju Krievijas pilnvarotais pārstāvis Latvijā Jakovs Gaņeckis akreditējās 1920.gada 1.oktobrī.

PSRS konsulārās pārstāvniecības Latvijā darbojās:

  • Rīgā - ģenerālkonsulāts (1925.g. - 1934.g.); konsulāts (1938.g.)
  • Daugavpilī - konsulāts (1923.g. - 1932.g.)
  • Liepājā - konsulāts (1923.g. - 1932.g.)

1991.gada 24.augustā Krievijas Federācija atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu un 4. oktobrī Latvija un Krievija atjaunoja diplomātiskās attiecības.


Diplomātiskās attiecības šodien

Pašreizējais Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Aleksandrs Vešņakovs iesniedza akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas prezidentam Valdim Zatleram 2008.gada 12.februārī. Savukārt 2009.gada 29.maijā vēstnieks E.Skuja iesniedza akreditācijas rakstu prezidentam D.Medvedevam.


Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Krievijā:

  • Maskavā - vēstniecība
  • Sanktpēterburgā - ģenerālkonsulāts
  • Pleskavā - konsulāts
  • Kaļiņingradā - LR vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas kanceleja. Tā tika oficiāli atklāta 2007.gada 15.februārī, bet vīzas sāka izsniegt jau 2006.gada 15.decembrī.

Krievijas Federācijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijā:

  • Rīgā - vēstniecība
  • Daugavpilī - ģenerālkonsulāts
  • Liepājā - ģenerālkonsulāts


Latvijas ekonomiskās attiecības ar Krieviju

  

STATISTIKA 2011.gads

Tirdzniecība

Eksports:

1. Lietuva – 1 903 083 808 USD jeb 17,16% no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija – 1 461 536 858 USD jeb 13,17%

3. Krievija – 1 262 397 831 USD jeb 11,40%

4. Vācija – 899 322 032 USD jeb 8,11%

5. Zviedrija – 667 520 164 USD jeb 6,02%

 

Imports:

1. Lietuva – 2 481 284 631 USD jeb 18,31% no kopējā importa Latvijā  

2. Vācija – 1 567 046 651 USD jeb 11,56%

3. Krievija – 1 301 764 737 USD jeb 9,66%

4. Polija – 1 012 237 632 USD jeb 7,46%

5. Igaunija – 919 431 492 USD jeb 6,78%

 

Latvijas un Krievijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 1999.gada līdz 2011.gadam, USD

     

Gads

Eksports

Imports

Bilance

Apgrozījums

1999

113 409 772

309 444 209

-196 034 437

422 853 981

2000

77 857 786

370 436 033

-292 578 247

448 293 819

2001

116 928 203

321 948 939

-205 020 736

438 877 142

2002

133 744 223

355 462 001

-221 717 778

489 206 224

2003

155 814 160

455 445 895

-299 631 735

611 260 055

2004

255 175 080

616 527 140

-361 352 060

871 702 220

2005

402 303 286

735 127 202

-332 823 916

1 137 430 488

2006

523 368 676

891 580 050

-368 211 374

1 414 948 726

2007

754 756 207

1 275 941 206

-521 184 999

2 030 697 413

2008

926 914 603

1 666 383 697

-739 469 094

2 593 298 300

2009

632775212

994611587

-361 836 375

1 627 386 799

2010

947 684 910

1 153 125 194

-205 440 284

2 100 810 104

2011

1 262 397 831

1 301 764 737

-39 366 906

2 564 162 568

 

Kopējais savstarpējās tirdzniecības apjoms jau otro gadu pēc kārtas pārsniedz 2 miljardus USD. Ievērojami ir pieaudzis Latvijas eksports uz Krieviju. Latvijas eksports gada beigās pārsniedza 1 miljardu USD, kas ir nepieredzēts fakts abu valstu savstarpējā tirdzniecībā pēdējo 20 gadu laikā.

Galvenās eksporta preces uz Krieviju sadalījumā pa preču veidiem

 

2011. gadā (USD)

 

Preču veids

USD

Īpatsvars no kopējā eksporta

Kopā

100%

Pārtikas rūpniecības produkti

- stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni – 63,17 %

- Svaigu vīnogu vīns – 15,53%

363 373 621

28,79%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

- Pamatnes, kas aprīkotas ar elektrovadības vai elektrības sadales iekārtām – 11,06%

- Speciāli mehānismi un mehāniskas ierīces – 9,46%

- Elektromotori un elektroģeneratori – 6,72%

240 974 642

19,09%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija

- Medikamenti – 59,31%

- Stiklinieku tepe, potvasks, sveķu cementi, blīvēšanas maisījumi un citas mastikas – 8,49%

- Smaržas (parfīmi) un tualetes ūdeņi – 5,25%

154 706 513

12,26%

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi

- Citādas plastmasas plātnes, loksnes, plēves, folijas un lentes – 29,29%

- Jaunas gumijas pneimatiskās riepas – 23,64%

64 314 343

5,10%

Transporta līdzekļi

- Piekabes un puspiekabes; citādi transporta līdzekļi bez mehāniskās piedziņas; to daļas – 34,47%

- Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem- 16,42%

- Traktori – 15,47%

56 469 743

4,47%

Dzīvnieki un lopkopības produkcija

55 628 113

4,41%

Koksne un tās izstrādājumi

54 058 091

4,28%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

44 073 014

3,49%

Augu valsts produkti

43 886 372

3,48%

Metāli un to izstrādājumi

43 439 624

3,44%

Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons

33 183 123

2,63%

Minerālie produkti

31 838 725

2,52%

Dažādas rūpniecības preces

19 682 266

1,56%

Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi

18 892 054

1,50%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti

16 680 304

1,32%

Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli un metāli, kas plaķēti ar dārgmetālu un to izstrādājumi

11 570 414

0,92%

Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti

620 3761

0,49%

Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām

256 0153

0,20%

Mākslas un antikvariāta priekšmeti

47 7231

0,04%

 

Galvenās importa preces no Krievijas sadalījumā pa preču veidiem

2011. gadā (USD)

Preču veids

USD

Īpatsvars no kopējā importa

Kopā

100%

Minerālie produkti

- Naftas gāzes un citādi gāzveida ogļūdeņraži – 82,97%

- Naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas – 12,79%

727 351 249

55,87%

Metāli un to izstrādājumi

- Plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi – 38,36%

243 994 980

18,74%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija

- Minerālie vai ķīmiskie mēslošanas līdzekļi – 34,26%

- Minerālie vai ķīmiskie slāpekļa mēslošanas līdzekļi – 22,65%

87 500 610

6,72%

Tauki un eļļa

- Rapšu, ripšu vai sinepju eļļa un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas - 86,90%

- Sojas pupu eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas – 10,49%

33 036 573

2,54%

Pārtikas rūpniecības produkti

- etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti – 33,35%

- stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni – 12,77%

- alus – 7,46%

32 454 769

2,49%

Koksne un tās izstrādājumi

32 273 366

2,48%

Transporta līdzekļi

26 768 388

2,06%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

25 300 143

1,94%

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi

20 933 656

1,61%

Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons

20 083 253

1,54%

Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi

14 917 496

1,15%

Augu valsts produkti

14 104 573

1,08%

Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli un metāli, kas plaķēti ar dārgmetālu un to izstrādājumi

13 227 793

1,02%

Dažādas rūpniecības preces

3 820 022

0,29%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

3 671 412

0,28%

 

Investīcijas 

2012.gada 22.februārī Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 3301 uzņēmumu ar Krievijas investīcijām uzņēmumu pamatkapitālā. Uzņēmumu pamatkapitālā kopējā investētā summa no Krievijas 206 MLVL[1]. Pēc investīciju apjoma uzņēmumu pamatkapitālā Krievija ierindojas 7.vietā.

 

Lielākie KF investori Latvijā (Lursoft statistika uz 22.02.2012 pēc UR datiem)

1.       TRANSŅEFTEPRODUKT AO – 36.55 MLVL (34 % SIA “LatRosTrans” akciju, darbojas cauruļvadu transporta, tvaika un karstā ūdens piegāžu jomā);

2.       Maskavas pilsētas īpašuma departaments – 20.09 MLVL (92.55 % AS “Amo Plant” Krievijas automašīnu ražotāja ZIL meitas uzņēmums);

AMO ZIL AS – 0,96 MLVL (4,42%, AS “Amo Plant”)

3.       GAZPROM – 13.57 MLVL (34 % AS “Latvijas Gāze” akciju, darbojas gāzes ražošanas, gāzveida kurināmā sadales pa gāzes vadiem un mazumtirdzniecības jomās);

4.       AAS „MASKAVAS BANKA” – 10.82 MLVL (99.87 % AS “Latvijas Biznesa banka” akciju, darbojas naudas starpniecības jomā);

5.       CIPLAKOVS IGORS – 10.54 MLVL (100% AS „Rigensis Bank”);

6.       ŠEFLERS JURIJS – 7.91 MLVL (100 % SIA „Meierovica 35” akciju, darbojas apmešanās vietu nodrošinājuma jomā).

 

Svarīgāko vizīšu, tikšanos hronoloģija

2010. gadā

21. janvāris - Latvijas un Krievijas Ārlietu ministriju konsultācijas Rīgā.

28. janvāris - Vienošanās par Latvijas Republikas, Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas krustpunkta noteikšanu parakstīšana Minskā.

25. - 26.februāris - Latvijas un Krievijas demarkācijas komisijas 3. sēde Jūrmalā.

20.aprīlis – Maskavā - Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju Latvijas ekonomikas ministra Arta Kampara un Krievijas transporta ministra Igora Ļevitina tikšanās.

9.maijs – Valsts prezidents Valda Zatlera dalība Otrā pasaules kara beigu svinībās Maskavā.

25.-27.maijs – Latvijas un Krievijas demarkācijas komisijas 4.sēde Pleskavā.

4.jūnijs – Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas 4. sēde Pleskavā.

 

2009. gadā

5.marts – Maskavā notika Latvijas un Krievijas Ārlietu ministriju konsultācijas.

25.jūnijs - Sanktpēterburgā notika Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju Latvijas ekonomikas ministra Arta Kampara un Krievijas transporta ministra Igora Ļevitina tikšanās, kuras laikā līdzpriekšsēdētāji vienojās nākamo SVK sēdi rīkot 29.jūlijā Rīgā.

29.jūlijā – Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas 3. sēde Rīgā.

9.septembris – Jauktās komisijas par apbedījumu statusa līguma izpildi līdzpriekšsēdētāju tikšanās Rīgā.

23.septembris – Latvijas un Krievijas robežas demarkācijas komisijas sēde, Daugavpils. 
 

2008. gadā

12.februāris - Jaunais Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs akreditējās pie Valsts prezidenta Valda Zatlera.

18.-20.februāris - Latvijas kultūras ministres Helēnas Demakovas darba vizīte Krievijā "Latvijas kultūras dienu Krievijā" ietvaros. 

27.februāris - Rīgā notika Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas darba grupas Par humanitāro sadarbību 2.sēde.

8.aprīlis – Rīgā notika  Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas darba grupas Par ekonomisko sadarbību 2.sēde.

4.jūnijs – BJVP samita ietvaros Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis tikās ar Krievijas valdības pirmo vicepremjeru Igoru Šuvalovu. Puses pārrunāja Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību aktualitātes.

7.jūlijs – Maskavā notika Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas (SVK) līdzpriekšsēdētāju Latvijas finanšu ministra Ata Slaktera un Krievijas transporta ministra Igora Ļevitina tikšanās. Tikšanās laikā puses vienojās organizēt nākamo SVK sēdi š.g. septembrī Krievijā.

23.okrobris - notika ārlietu ministra Māra Riekstiņa darba vizīte Krievijas Federācijā. Tās laikā ārlietu ministrs tikās ar Krievijas Federācijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu (Сергей Лавров), lai turpinātu dialogu par abām pusēm būtiskiem jautājumiem. Tikšanās ietvaros ārlietu ministri pārrunāja divpusējās sadarbības jautājumus, kā arī apmainījās viedokļiem par starptautiskās politikas aktualitātēm, tostarp situāciju Gruzijā.   

11.novembris - notika Latvijas - Krievijas Starpvaldību komisijas sēde Maskavā. Tās laikā tika pārrunātas turpmākās sadarbības iespējas par pārvietoto kultūras un vēstures mantojumu, robežu šķērsošanās problēmas, kā arī iespējas papildināt līgumu bāzi.

9.decembris – ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalījās Viņa Svētības Maskavas un visas Krievzemes Visusvētīgā Patriarha Aleksija II bēru dievkalpojumā Maskavā.

19.-23.decembris - notika Krievijas Federācijas Revīzijas palātas priekšsēdētāja Sergeja Stepašina oficiālā vizīte Latvijā.